Pēc vāka dizaina domāju, ka Stīvena Kinga jaunākais stāstu krājums “If It Bleeds” (“Ja tas asiņo” – latv.) būs kaut kas līdzīgs “Zvēru kapiņiem”. Un kaut kādā veidā tā arī ir, jo jaunākā stāstu kolekcija patiešām atgādina to Kingu, kādu var sastapt viņa agrākajos darbos.
Patiesībā es nebiju šopavasar plānojusi lasīt Kinga nule iznākušo grāmatu. Bet tad es noskatījos šo video:
Tiem, kam slinkums skatīties: video Stīvens Kings, tērpies sejas maskā pie Edvarda Hopera gleznas, lasa fragmentu no grāmatas titulstāsta “If It Bleeds”.
Tas bija pāris minūšu jautājums. Noskatījos video, nodomāju: “Man ir jāuzzina, kas norāva Keleres kundzes roku!”, viens pogas spiediens Kindlā, un grāmata bija mana. Tieši tik viegli – gluži tāpat, kā lasās arī Kinga jaunā stāstu kolekcija.
Četri dažādi stāsti
“If It Bleeds” sastāv no vairākiem savstarpēji nesaistītiem stāstiem.
Mr. Harrigan's Phone (“Harigana kunga telefons”). Centīgs tīnis-grāmatu tārps satiek pieredzējušu uzņēmēju, kopā lasa grāmatas un kļūst par tuviem draugiem. Stāsta sižets risinās laikā, kad pasaulē ienāca pirmie iPhone un mēs vēl tikai mācījāmies apgūt internetu, un Kingam šo laiku izdevies raksturot lieliski.
The Life of Chuck (“Čaka dzīve”). Filosofisks, skumjš, taču… dzīvespriecīgs stāsts. Tā vispār var būt? Gan skumji, gan dzīvespriecīgi? Čaks un viņa dzīve pierāda, ka var. Šis no visiem četriem bija stāsts ar vislielāku “mindfuck” vērtību, proti, stāsts norisinās atpakaļgaitā (!!!). Lai gan es parasti neesmu ne tādas literatūras, ne tādu filmu fans, šis stāsts man patika. Ļoti.
If It Bleeds (“Ja tas asiņo”). Detektīvstāsts, kurā darboja Holija Gibnija (Holly Gibny) – jauna detektīve, kas parādījusies arī iepriekšējos Kinga darbos. Uzmanīgi: ja plānojat lasīt Kinga “Bill Hodges” detektīvromānu triloģiju un dižpārdokli “The Outsider”, tad šo stāstu atstājiet vēlākam laikam. Citādi būs kā man un dabūsiet neatgriezeniskus spoilerus. Mazliet nesapratu stāsta beigas (man ir divi iespējamie varianti par to, kas notika), tā kā, ja izlasiet, lūdzu, atrakstiet, un mēs parunāsim.
The Rat (“Žurka”). Māksla un literatūra top mokās un mazās meža būdiņās. Tumša, taču vienlaikus omulīga drūmā pasaka. Esmu gatava likt galvu ķīlā, ka vismaz 80% no galvenā personāža pārdzīvojumiem un radošajām mokām ir tiešs pārnesums no Kinga paša pieredzes.
Tēma, kas caurvij visus četrus stāstus, ir nāve. Kas notiek ar cilvēku pēc tās? Vai mēs savu dzīvi dzīvotu citādāk, ja zinātu, kad nomirsim? Vai personīgā veiksme ir cita cilvēka nāves vērta?
Pat ja Kings nedod atbildes uz visiem šiem jautājumiem, viņš mudina lasītāju par to domāt pašam un izmantot sev esošo laiku par visiem 100%:
“Youth is a wonderful thing,” said Mr. Harrigan. “What a shame it’s wasted on children.” [“Jaunība ir lieliska lieta,” teica Harigana kungs. “Cik žēl, ka tā tiek izniekota jau bērnībā."]
Secinājumi
Vai no šiem stāstiem man bija kāds mīļākais? Grūti teikt. Šķiet, ka vismazāk uzrunāja “If It Bleeds” (un pat sakot šo, man jāatzīst, ka stāsts jau nebija slikts. Vienkārši ja kāds jāmet pār bortu…).
Visfilosofiskākais un dzīvesgudrākais – ”The Life of Chuck”.
Visvairāk “ož” pēc “Zvēru kapiņiem” un visvairāk spēs biedēt – ”Mr. Harrigan's Phone”.
Visaizraujošākais – ”The Rat”.
Jāizlasa – visi.
Ar katru Kinga grāmatu aizvien vairāk saprotu, cik daudz viņa personāžos dominē rakstnieki (gan veiksmīgi, gan mazāk), grāmatu tārpi, cik daudz figurē Meinas štats (Kinga dzīvesvieta). Arī šajā grāmatā visas šīs sastāvdaļas ir klātesošas.
Ne velti savā autobiogrāfijā “On Writing” Kings iesaka: rakstiet par to, ko jūs zināt, un jo sevišķi rakstiet par savu darbu. Un arī Kings raksta par to, ko zina: rakstīšanu.
Jāpiebilst, ka, lasot Kingu pēc “On Writing”, nespēju nepamanīt, kā savos darbos viņš iepin pats savus ieteikumus par rakstīšanu, piemēram:
“Write it all down—the good, the bad, and the ugly.” [“Pieraksti visu – labo, slikto, arī neglīto.”]
Tas ir pierādījums, ka “On Writing” Kings tiešām ir pavēris aizkarus uz aizskatuvi, kur top viņa darbi, un dod lasītājam ekskluzīvu iespēju mācīties no lielmeistara un vēlāk viņu pašu pat padziļināti analizēt.
Un ja vēl aizvien šaubāties, vai “If It Bleeds” tiešām ir tipisks Kings un to ir vērts lasīt, mana atbilde ir:
Katrs stāsts no “If It Bleeds” ierauj, neļauj novērsties, pēc viena negaidīta pavērsiena seko nākamais. Ar personāžiem iepazīsieties tik tuvu, ka būs žēl, ka šis ir tikai stāsts, nevis Kingam tipiskais ķieģeļa smaguma romāns.
Citiem vārdiem sakot – jā, jā un vēlreiz jā.
Mans vērtējums: 5/5
Goodreads vērtējums: 4.22/5