Stīvens Kings nav pretenciozs un nesola, ka pats raksta vai iemācīs citiem rakstīt perfekti. Tajā pašā laikā grāmatā “On Writing” viņš kodolīgi izklāsta savu pieeju rakstīšanā – un tajā noteikti ir vērts ieklausīties.
Esmu ļoti pateicīga, ka reiz, sen atpakaļ, atvēru savu pirmo Stīvena Kinga grāmatu. Laika gaitā bestselleru ražotājs no Meinas štata kļuvis par manu pašu mīļāko autoru, kura grāmatas teju ne reizi neliek vilties. Varbūt izņemot “The Gunslinger” – man patiešām ar šo gāja grūti un būs jāpadomā divreiz (vai desmitreiz), vai turpināt “The Dark Tower” sēriju.
Tādēļ kur nu vēl lieliskāka iespēja mācīties rakstīt, ja ne no sava mīļākā autora, kurš – cik izdevīgi – uzrakstījis rokasgrāmatu tieši par rakstīšanu.
Daļēji autobiogrāfija, daļēji rokasgrāmata rakstniekiem
“On Writing” (“Par rakstīšanu” – latv.) ir gan praktiska rokasgrāmata topošajiem un esošajiem rakstniekiem, gan autobiogrāfisks romāns, gan neliela Kinga labāko darbu analīze.
Bet vēl vairāk – tas ir lielisks ieskats radošajā procesā arī tiem, kam pašiem rakstīt negribas, bet patīk lasīt vai vienkārši interesē radošo personību autobiogrāfijas.
Grāmatu var dalīt 3 daļās. Pirmajā Kings stāsta par savas karjeras izveidi, sākot ar to, kur radusies viņa interese par šausmu filmām un trilleriem un kā guvis praktisko pieredzi rakstīšanā. Protams, Kings bijis gan skolas avīzes redaktors, gan angļu valodas pasniedzējs. Kings stāsta arī par sievas Tabitas lomu ne tikai viņa radošajā procesā, bet arī cīņā ar atkarībām. Un vai tagad ir pārsteigums, ka tik daudzos Kinga darbos galvenie personāži ir angļu valodas pasniedzēji-rakstnieki ar alkohola problēmu?
Grāmatas trešajā daļā Kings atklāj detaļas par 1999. gada traģisko ceļu satiksmes negadījumu, kur kāds neuzmanīgs šoferis viņu teju nogalināja.
Savukārt tieši vidus daļa ir tā pamatīgā daļa, kas jo sevišķi noderēs visiem, kas jebkad sapņojuši par savas grāmatas rakstīšanu.
Šajā grāmatā atradu tik daudz noderīga, ka pāris tēžu vietā, ko sāku rakstīt blociņā, te nu ir veseli 65 ieteikumi par rakstīšanu no paša Stīvena Kinga.
1. Rakstāmgalds jāliek istabas stūrī, nevis istabas vidū, jo dzīve nav atbalsta sistēma mākslai. Tieši otrādi – māksla balsta dzīvi.
2. Rakstīšana ir telepātija, kurā rakstnieks savu domu nosūta lasītājam, neraugoties uz to, ka viņu starpā var būt neskaitāmi gadi un kilometri.
3. Dažreiz jāturpina rakstīt pat tad, ja neizjūti ar stāstu saikni (connection). Tā Kingam bija ar “Keriju”, un labi, ka Tabita izvilka šo darbu no miskastes un pamudināja pabeigt.
4. Lasīt vajag daudz, tādēļ visur ņem līdzi grāmatu – lasi gaidot rindā veikalā, gaidot filmu vai teātra izrādi, klausīties audiogrāmatu, braucot ar auto.
5. Rakstīšana ir jāuztver nopietni, tādēļ, kad sēdies pie datora vai ņem rokās pildspalvu, atceries, ka šī nodarbe nebūs ikdienišķa kā, piemēram, auto mazgāšana vai acu zīmuļa uzklāšana.
6. Vienmēr ņem līdzi savu “rakstīšanas darbarīku kasti” (toolbox). Tās sastāvā ietilpst:
a. Vārdu krājums (vocabulary). Vārdu krājumu nevajag izskaistināt, jo tas papildinās ar laiku, aizvien vairāk lasot.
b. Gramatika (grammar). Šeit Kings min dažus īpašus ieteikumus, piemēram:
Izvairīties no pasīvās formas.
Izvairīties no apstākļa vāriem (adverb). Tātad izmantot darbības vārdus, kas raksturo apstākli, piemēram, rakstīt “Es kliedzu”, nevis “Es teicu skaļi”.
Izmanto pirmo vārdu, kas iešaujas prātā, ja tas atbilstoši raksturo to, ko vēlies pateikt, un ir gana spilgts (colorful).
Arī vienkāršos 2 vārdu teikumos ir spēks un skaistums. Piemēram: “Rocks explode. Mountains float.” Neizmantot vienkāršos teikumus pārāk daudz, bet tie var veidot noderīgu pamatu. Kā saka Kings: “Language does not always have to wear a tie and lace-up shoes.”
Droši var izmantot vārdu “teica”. Viņš teica, viņa teica.
c. Rindkopu uzbūve. Rindkopa (paragraph) ir galvenā rakstīšanas vienība, nevis teikums. Rakstniekam jāiemācās sadzirdēt rindkopu pulss, lai saprastu, kā tās veidojas. Ieteikums: 1. teikums rindkopā ir galvenais (paskaidro galveno rindkopas domu vai notikumu). Pārējie teikumi papildina pirmo. Ar šādu uzbūvi nenomaldīsies no galvenās domas.
7. Pasaulē ir daudz sliktu rakstnieku.
8. Ieguldot darbu un laiku, un apgūstot prasmes, ir iespējams no knapi kompetenta rakstnieka kļūt par labu rakstnieku.
9. Ja vēlies būt rakstnieks, vairāk par visu jādara šīs divas lietas: daudz jālasa un daudz jāraksta. Tas iespējams nozīmē samazināt laiku, ko velti TV.
10. Lasīšana ir rakstnieka dzīves radošais centrs.
11. Vēlams rakstīt katru dienu, lai neaizmirstas tēls un grāmatas sajūta. Stīvens Kings vidēji raksta 2000 vārdus dienā.
12. Lai rakstītu, nepieciešama sava telpa. Aizvērtas durvis pateiks gan tev pašam, gan citiem, ka esi nodomājis strādāt nopietni.
13. Sākuma treniņa plāns: rakstīt 1000 vārdus dienā, 6 dienas nedēļā. Līdzīgi kā ar sportu – sākumā latiņu laid zemāk, kamēr uztrenējies.
14. Rakstīt bez telefona, bez TV, bez videospēļu klātbūtnes.
15. Vismaz sākumā raksti tajā žanrā, ko pašam patīk lasīt.
16. Ne jau rakstnieks kontrolē grāmatu – grāmata un stāsts kontrolē rakstnieku.
17. Lasītājs no grāmatas sagaida interesantu stāstu un atpazīt savu balsi, savu dzīvesveidu.
18. Raksti to, kas tev patīk. Padari to unikālu, papildinot ar savas dzīves pieredzi – draudzībām, attiecībām, seksu, darbu. It sevišķi darba pieredzi.
19. Tas, ko esi pieredzējis un zini no dzīves, padara tevi unikālu. Esi drosmīgs, pastāsti citiem to, ko zini tu.
20. Stāstus un romānus veido 3 sastāvdaļas:
Naratīvs (narration = action). Virza stāstu no punkta A uz punktu B, un visbeidzot līdz punktam Z).
Apraksts (description). Lasītājam rada sajūtu realitāti.
Dialogs. Atdzīvina grāmatas personāžus caur runu.
21. Plānošana (plot) nav stāsta daļa, tā neiet kopā ar radošā darba spontanitāti. Stāstiem jārada sevi pašiem; rakstnieks tikai ļauj stāstam augt un to pieraksta.
22. Stāstu jeb notikumu secību rakstnieks izrok kā fosiliju. No sākuma tu atrodi mazu maliņu, tad palēnām sāc rakt dziļāk, uzmanīgi tīrot katru detaļu ar slotiņu.
23. Plānošana (plotting) ir laba rakstnieka pēdējais salmiņš, bet slikta rakstnieka pirmā izvēle.
24. Pirmo radi situāciju. Piemēram, sāc ar veikala skatlogu vai kafejnīcas galdiņu. Tikai tad seko personāži – sākumā diezgan kokaini un nenostrādāti. Noliec personāžus šajā situācijā un skaties, ko viņi darīs. Vadies pēc intuīcijas (tā dara Kings).
25. Tas, kā Kings aizrauj lasītāju (creates suspense) – bieži viņš pats nezina, kāds būs situācijas atrisinājums.
26. Paspēlējies ar “ja nu” (“what if”) jautājumu. Piemēram, ja nu vampīri pārņemu Jaunanglijas mazpilsētu? Ja nu Rīga nokrīt meteorīts?
27. Godīgums stāstā var atsvērt stilistikas kļūdas.
Aprakstu veidošana (description)
28. Tu iemācīsies rakstīt labus aprakstus, daudz lasot un rakstot.
29. Svarīgi ir ne tikai “kā aprakstīt”, bet arī “cik daudz aprakstīt”.
30. Lai veidotu aprakstu, autors no sākuma vizualizē pats savā galvā, ko vēlas, lai lasītājs lasot piedzīvo, sajūt. Apraksta veidošana beidzas, kad autors iztulko to, ko redz savā prātā, un uzliek vārdos uz lapas. Šis process nebūt nav viegls.
31. Ja vēlies būt labs rakstnieks, ir jāprot veidot labus aprakstus – veidot tos tā, lai lasītāju kņudina tas, ka viņš šo situāciju atpazīst.
32. “Pašķidrs” apraksts (thin description) liek lasītājam justies apjukušam un par maz informētam. Savukārt pārāk garš un detalizēts apraksts nogurdinās lasītāju ar detaļām un personāžiem. Jāspēj atrast zelta vidusceļš, kā arī jāsaprot, ko tieši aprakstīt.
33. Apraksts sākas autora iztēlē un beidzas lasītāja iztēlē. Ja aprakstīsi pārāk daudz, šo saikni pazaudēsi.
34. Lai lasītājs būtu iekšā stāstā, svarīgi aprakstīt vietu (locale) un tekstūru (texture).
35. Nevajag veidot tiešu paralēli starp tēla izskata aprakstu un raksturu. Piemēram, nevajag rakstīt “sharply intelligent blue eyes” vai “arrogant cheekbones”.
36. Labs apraksts = dažas rūpīgi izvēlētas, trāpīgas detaļas.
37. Ir vieglāk aprakstīt pārāk daudz nekā aprakstīt pārāk maz. Piemēram, Kinga hroniskais trūkums – pārāk liela izskaidrošana (overexplaining).
38. Rakstnieka prioritāte ir virzīt stāstu tālāk – neaizkavēties pie pārāk gariem aprakstiem, bet virzīt uz priekšu notikumus.
Dialogi (dialogue)
39. Dialogs spēlē izšķirošo lomu personāža balss veidošanā.
40. Labus dialogus raksta tie, kam patīk sarunāties un ieklausīties citos cilvēkos.
41. Rakstot dialogu, ir svarīgi runāt patiesību. Piemēram, ja personāžs ikdienā varētu teikt “shit”, tad to arī rakstīt. Tādā veidā rakstītais izklausīsies reāli un rezonēs ar lasītāju.
42. Rakstot daiļliteratūras darbu (fiction), katrs personāžs, kas tiek radīts, ir daļēji autors pats.
43. Tu nekad nevarēsi apmierināt visus lasītājus.
44. Ja pamani savā tekstā simbolus, izmanto tos un paspēlējies ar simbolismu.
Rakstīšanas process – no 1. melnraksta līdz fināltekstam
45. Pirmo melnrakstu rakstīt ar durvīm ciet, savukārt otro melnrakstu – ar durvīm vaļā. Tas nozīmē: pirmo melnrakstu raksti pats, nevienam nerādot, bez citu palīdzības. Par otro jau vari prasīt dažu citu cilvēku atsauksmi.
46. Pirmo melnrakstu raksti pēc iespējas ātrāk. Piefiksē stāstu un tekstu tā, kā tas ir tavā galvā. Nerediģē! Pēc iespējas ātrāk dabū visu uz papīra. Tādā veidā izvairīsies no paškritikas un saglabāsi entuziasmu par stāstu. [Piezīme no manis: šis noteikti palīdz arī rakstot rakstus un bloga ierakstus]
47. Paturi prātā, ka daiļliteratūras rakstīšana (it īpaši garā formā, piemēram, romāns) var būt ļoti vientuļš process. Līdzīgi kā šķērsot Atlantijas okeānu vannā.
48. Grāmatas tēmu (theme) varēsi ieraudzīt pēc 1. melnraksta uzrakstīšanas. Domā, par ko tieši ir tava grāmata? Kādēļ esi uzrakstījis tieši to, un kas ir galvenā doma tavam tekstam? Kad tiec pie tēmas, attiecīgi jāpapildina teksta nākamās versijas.
49. Laba daiļliteratūra sākas no stāsta, tēma attīstās pēc tam.
50. Kad pabeidz 1. melnrakstu, liec to malā uz 6 nedēļām un tikmēr dari citas lietas. Tas ļaus vēlāk pieķerties melnrakstam kā svešam cilvēkam un būs vieglāk to rediģēt (būsi neitrālāks).
51. Visi romāni, Kingaprāt, ir tēmēti vienam “ideālajam lasītājam”. Tu raksti grāmatu, paturot prātā, ko par to domās un kā uz to reaģēs ideālais lasītājs. Ideālais lasītājs rakstot vienmēr ir kādā tava prāta stūrī. Vai viņš/viņa smiesies? Būs ieinteresēts? Kinga ideālais lasītājs ir viņa sieva Tabita. [Piebilde no manis: šis ir tik trāpīgi! Es, kad strādāju pie raksta, domāju, ko par to domās mans ideālais lasītājs – Mārtiņš.]
52. Pēc šīm 6 nedēļām veic pirmo rediģēsanu. Pēc tās vari dot savu otro melnrakstu 4-8 tuvākajiem draugiem vai cilvēkiem, kuru viedoklim uzticies.
53. Ja kādam no šiem pirmajiem lasītājiem ir kāda konkrēta vieta vai lieta, kas patīk, bet citiem tā nav, tad satraukumam nav pamata. Bet ja, piemēram, 8 cilvēki saka vienu un to pašu (”šis tēls ir ļoti slikti uzrakstīts”), vēlams pievērst šim uzmanību un risināt.
54. Lielākā daļa rakstnieku vēlas novērtējumu.
55. Rakstīšanas temps (pace) ir ātrums, kādā attīstās naratīvs. Tiek uzskatīts, ka komerciāli veiksmīgākās grāmatas ir ar ātru tempu (fast-paced). Kings uzsver, ka tas ir “bullshit”, un kā veiksmīgu lēnā tempa grāmatas piemēru min Umberto Eko “Rozes vārdu”.
56. Lai atrastu ideālo tempu, atkal iedomājies par ideālo lasītāju. Vai ideālais lasītājs šādā tempā garlaikosies vai arī viņam būs interesanti?
57. Otrais melnraksts = pirmais melnraksts – 10%. Katru stāstu un romānu var saīsināt.
58. Katram personāžam ir vēsture (back story), bet lielākā daļa no šīs vēstures nav interesanta. Izstāsti tikai tos faktus, kas ir interesanti, un neaizraujies ar pārējo.
59. Arī izpēte (research) ir būtiska.
60. Tev nav obligāti jāapmeklē rakstīšanas semināri vai lekcijas, un principā tu varētu iztikt arī bez šīs [Stīvena Kinga] grāmatas. Piemēram, Viljams Folkners (William Faulkner) mācījās rakstīt, strādājot pastā.
61. Vislabāk iemācīsies rakstīt, daudz lasot un daudz rakstot, un visvērtīgākās mācības apgūsi, pats rakstot. Šīs mācības gandrīz vienmēr iegūsi, rakstot ar aizvērtām durvīm (darba sākotnējā stadijā).
62. Publicē savus darbus un krāj pieredzi, atsauksmes, literārās balvas un atzinības.
63. Visbailīgākais brīdis vienmēr ir, tieši pirms ķeries pie darba. Pēc tam viss var tikai iet uz augšu.
64. Tu vari, tev vajadzētu un, ja būsi gana drosmīgs, tu rakstīsi.
65. Rakstīšana ir maģiska, tā ir dzīvības ūdens gluži kā citas radošās mākslas. Šis ūdens nemaksā itin neko. Tādēļ dzer. Dzer un tiec piepildīts.
Piebilde no manis: lai izvairītos no spoileriem, iesaku pirms “On Writing” lasīšanas izlasīt Kinga populārākos romānus, piemēram, “Misery”, “Dead Zone”, “Carrie”, “Green Mile”, “The Stand”.
Mans vērtējums: 5/5
Goodreads vērtējums: 4.33/5