Miegs ir tik svarīga cilvēka veselības sastāvdaļa. Beidzot pienāca laiks uzzināt – kādēļ jāguļ vairāk un kas ar mani notiks, ja to nedarīšu.
Jau kopš vidusskolas laikiem esmu bijis cilvēks, kas iet gulēt vēlu. Man “vēlu” ir jebkur laika posmā no 0:30 līdz 2:00. Pēc ballītēm vai vēlām darba naktīm iemigšanas laiks var pabīdīties vēl par kādu stundiņu uz priekšu. Protams, ir arī izredzētas izņēmuma reizes, kad saņemos un tomēr dodos pie miera arī pirms pusnakts.
Vēlais miega režīms laika gaitā iestrādājies manī kā neatņemama personības daļa, ar kuru jau esmu saradusi un, ļoti iespējams, vairs pat īsti nepamanu. Pieļauju gan, ka to pamana mans vīrs, nakts melnumā ceļoties, lai postos uz rīta ziņu izlaidumu, kamēr es tikmēr veikli ieslīdu gultā, lai ietu čučēt. Bez jokiem – bija reize, kad es aizskatījos “Broadchurch” 1. sezonu un atjēdzos, kad 4:30 atskanēja vīra modinātājs.
Ja agrāk neizjutu neveselīgā miega režīma atstātos nospiedumus uz manu veselību vai pašsajūtu, tad pēdējā laikā šādus seriālu maratonus cenšos izskaust (vai sliktākajā gadījumā atstāt nedēļas nogalei).
Tagad pati uz savas ādas lieliski izjūtu, ka neizgulējies cilvēks ir saīdzis cilvēks, un rūgumpodus var bez grūtībām atpazīt pa gabalu.
Tādēļ jau ilgu laiku, kopš kāds draugs ieteica neiroloģijas un psiholoģijas zinātņu doktora Metjū Volkera grāmatu “Kāpēc mēs guļam?”, zināju, ka reiz pienāks brīdis, kad šo grāmatu lasīšu arī pati.
Īstais brīdis atnāca 2020. gada rudenī, kad “Kāpēc mēs guļam?” jeb “Why We Sleep” tika izdota latviešu valodā izdevniecības “Helios” paspārnē. Tā kā biju recenzējusi Deila Kārnegija “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus”, izdevniecība mani uzrunāja apskatīt Volkera miega rokasgrāmatu, un šim uzdevumam ar prieku piekritu.
Īstena miega bībele [+ 4 mīļākie miega fakti]
Vispirms vēlos uzsvērt, ka “Kāpēc mēs guļam?” trumpis ir Metjū Volkera vērtīgās, gadu desmitiem krātās zināšanas par miegu un tā ietekmi uz veselību, par gulēšanas paradumiem un sapņiem. Protams, grāmatā uzzināmi arī fakti, ko gan jau varētu atrast, lūdzot palīdzību Google. Bet Volkers nopelnījis čupiņu vērtīgu karmas punktu, izdarot mums pakalpojumu un to visu pārskatāmi sadalot pa nodaļām un ietērpjot salīdzinoši viegli uztveramā valodā.
Būtiski ir arī tas, ka Volkers nav nekāds pašpasludināts miega zintnieks. Viņš ir 100% zinātnieks, akadēmiķis un pētnieks, turklāt viens no nozīmīgākajiem miega speciālistiem pasaulē.
No vienas puses tas rada uzticību, ka viss, ko lasām grāmatā, patiešām ir taisnība. No otras – sajūsmu palēnām nomaina šausmas un nomācoša atklāsme: “Jēziņ, es visu savu dzīvi esmu gulējusi nepareizi! Ko lai tagad iesāk – un cik desmitgades no sava mūža jau esmu zaudējusi?!”.
Lai neieslīgtu sevis šaustīšanā, aicinu lasītājus grāmatu izzināt pamazām, ar pārtraukumiem, neieviešot visus Volkera ieteikumus uzreiz. Vislabāk lasiet grāmatu, sākot ar to, kas vairāk uzrunā, kā to iesaka darīt pats Volkers:
“Nav obligāti lasīt šo grāmatu tieši šādā progresējošā, četrdaļīgā stāstījumā, – katru nodaļu var lasīt atsevišķi vai jauktā secībā. [..] Aicinu jūs izbaudīt grāmatu kopumā vai pa daļām, bufetes stilā vai secībā pēc savas gaumes.”
Piemēram, no grāmatas mana mīļākā bija 1. nodaļa, kurā zinātnieks apkopo pašu svarīgāko pamatinformāciju:
Kas īsti ir miegs;
Cik daudz un kā jāguļ;
Kā miegu ietekmē kofeīns (vēl trakāk nekā narkotikas);
Kā strādā mūsu cirkādiskais ritms, miega hormons melatonīns u.c.
1. nodaļa ir tāda, ko gribas pārlasīt, lai ik pa laikam sev vienkārši atgādinātu miega nozīmi: tāpat kā es ik pa laikam pārliecinos, kā pareizi bija jādara tik ikdienišķa lieta kā kartupeļu vārīšana.
Arī pārējā grāmata ir pilna aizraujošu faktu, ko gluži vienkārši nezinām, ja neesam iedziļinājušies tēmā. Ļoti vērtīgs ir pielikums grāmatas beigās jeb 12 padomi veselīgam miegam, ko droši var norakstīt un likt ledusskapim pie durvīm.
Savukārt te daži no maniem mīļākajiem faktiem, ko uzzināju, lasot “Kāpēc mēs guļam?”:
Iedalījums “cīruļos” un “pūcēs” nav mīts, bet ģenētiski ieprogrammēts aizsardzības mehānisms. Proti, grupa kā kopums ir viegli ievainojama, ja visi iet gulēt vienlaikus. Savukārt, ja grupa iet gulēt un mostas dažādos laikos, tas uzlabo izdzīvošanas drošumu.
Tīņi gluži vienkārši dabiski guļ ilgāk, jo viņiem ir cits cirkādiskais ritms. Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka Māte Daba grib, lai pusaudži ātrāk paliktu patstāvīgāki (tādēļ viņu miega ritms atšķiras no vecāku ritma);
Braukt miegainiem ir bīstamāk nekā braukt dzērumā;
Miega trūkums ir daudzu slimību katalizators: palielinās iespējamība saslimt ar Alcheimera slimību, piedzīvot sirdstrieku, iegūt lieko svaru u.c.
Tulkojums: ir, ko uzlabot
Ir kāda lieta, ko nevarēju nepamanīt, lasot “Kāpēc mēs guļam?”: tulkojums latviešu valodā.
Ir izdarīts pamatīgs darbs, lai dotu iespēju arī latviešu valodā lasošajiem baudīt Volkera miega bībeli. Tulkot zinātnisko leksiku un medicīnas terminus noteikti ir pamatīgs izaicinājums, un apbrīnoju tulkotājas Kristas Strodes spēju uzkāpt šajā Everestā.
Tomēr šķiet, ka tulkojumā ir, ko noslīpēt, lai grāmatas potenciālu iznestu pilnībā. Tā kā ikdienā strādāju ar latviešu un angļu valodas tekstiem, nevarēju nesaklausīt, ka vairums teikumu skan diezgan “angliski”. Proti, paliek iespaids, ka izteicieni ir tulkoti burtiski un teksts varētu tikt labāk pielāgots latviešu valodas izteiksmes līdzekļiem. Nereti, iespējams, neuzmanības dēļ, nav saskaņotas arī vārdu galotnes, kas var padarīt grāmatas lasīšanu par matemātikas uzdevumu.
Visvairāk šis aspekts liek par sevi manīt grāmatas vidusdaļā, kur Volkers apkopojis dažādus pamatīgus pētījumus. Zinātniskā valoda jau tā ir sarežģīta. Taču šeit lasītājs riskē nozaudēties no teikuma un pazaudēt domu pavedienu, ja vien neapbruņojas ar pacietību.
Domāju, ka šis noteikti ir uzlabojams aspekts, pie kura strādājot, Volkera “Kāpēc mēs guļam?” sasniegtu vēl vairāk lasītāju.
Kopsavilkums
Ar Metjū Volkera “Kāpēc mēs guļam?” ir tāpat, kā ar jebkuru citu populārzinātnisko, psiholoģijas vai pašpalīdzības grāmatu: tā dod atslēgu, bet durvis jāatslēdz vien mums pašiem.
Atliek pašam to savu dupsi laicīgi vilkt uz gultu un piespiest sevi vakarā kafijas vai melnās tējas vietā dzert ūdeni. Savukārt Volkera “Kāpēc mēs guļam?” būs labs ceļvedis šajā procesā un vērtīgs papildinājums grāmatu plauktā, lai zināšanas par miegu vienmēr būtu rokas stiepiena attālumā.
Mans vērtējums: 3.5 no 5
Goodreads vērtējums: 4.37 no 5