Pie lēmuma beidzot pamēģināt kādu no amerikāņu rakstnieces Gilianas Flinnas (Gillian Flynn) romāniem es nonācu Helsinkos, turpu šurpu lavierējot starp plauktiem un meklējot jaunu lasāmvielu veikalā “Academic Bookstore”.
Nezinu, vai tā bija tieksme pēc ziemeļnieciska drūmuma, kas mani pārņēma, tuvojoties Skandināvijai. Varbūt tā bija apziņa, ka vairākas dienas izolēti dzīvosim koka namiņā pie ezera, kas automātiski rada asociācijas ar Stīvenu Kingu un vēlmi lasīt krimiķus.
Bet man diezgan ātri kļuva skaidrs, ka:
Es gribu detektīvromānu;
Es neiebilstu pret tumšu, drūmu lasāmvielu;
Man gribējās kaut ko kvalitatīvu, plaši atzītu;
Es gribēju, lai grāmata mani “ievelk” un es nevaru no tās atrauties.
Ja arī tu meklē lasāmvielu pēc tieši šādiem nosacījumiem, tad Gilianas Flinnas “Asi priekšmeti” (Sharp Objects) ir piemērota izvēle.
Lūk, kāpēc:
Par autori
Giliana Flinna ir amerikāņu rakstniece un bijusī Entertainment Weekly TV kritiķe.
Mana teorija ir tāda, ka, tieši patērējot daudz televīzijas, Giliana samācījusies, kā rakstīto vārdu virknēt tā, lai galvā veidojas seriālam līdzīga bilde un lasītājs kļūst teju atkarīgs – gluži kā no TV seriāla devas.
Flinnas daiļradē šobrīd ir trīs romāni:
“Sharp Objects” (2006) – tapis arī HBO seriāls ar tādu pašu nosaukumu;
“Dark Places” (2009) – ekranizēta 2015. gadā ar Šarlīzi Teronu (Charlize Theron) galvenajā lomā);
“Gone Girl” (2014).
Jā – Flinna sarakstījusi arī tik ļoti populāro “Gone Girl” jeb “Neatrodamo”, kuras ekranizācija saņēmusi četras Zelta Globusa nominācijas, galvenās lomas atveidotāja Rozamunde Paika (Rosamund Pike) nominēta Oskaram un galveno vīrieša lomu tēlo Bens Afleks (Ben Affleck).
Starp citu – pilnīgi nejauši internetā uzskrēju virsū arī faktam, ka Flinna sevi identificē kā feministi. Pati autore to skaidro šādi:
viņasprāt, sieviete var būt arī negatīvs un nepatīkams tēls. Sievietes nav tikai iedzimti labas un gādīgas (innately nurturing). Viņas var būt arī nepiedodami sliktas, egoistiskas, savtīgas un ļaunas.
Šī anti-idealizēšana mani personīgi ļoti uzrunā, jo liek pasauli redzēt reālistiski. To lieliski var piedzīvot arī “Asos priekšmetos”, un te mēs arī nonākam pie tā, kas lācītim vēderā:
Par grāmatu: “Asi priekšmeti”
Trilleris “Asi priekšmeti” stāsta par 30-gadīgu žurnālisti Kamillu Prīkeri (Camille Preaker), kas atgriežas savā dzimtajā pilsētiņā Vindpegā (Windpeg), lai aprakstītu pilsētā notikušas mazgadīgu meiteņu slepkavības.
Kamillai nākas saskarties ar saviem pagātnes rēgiem un risināt sarežģītās attiecības ar savu māti, kuras milzīgajā Viktorijas laika mājā Kamila ir spiesta uzturēties.
Atgriežoties pie iepriekš minētās feminisma tematikas, “Asos priekšmetos” Flinna nekautrējoties parāda, cik neperfektas ir sievietes.
Piemēram, galvenā varone Kamilla nule kā tikusi ārā no psihiatriskās klīnikas un ir dažādu atkarību mākta.
Tāpat Flinna lieliski akcentē, cik ļaunas, nenovīdīgas klaču bābas mēdz būt garlaikotas mazpilsētu bagātnieces, kā arī cik lielu varu pār vietējo vidi var gūt pusaugu meitenes (grāmatā tas notiek Kamillas pusmāsas Amas (Amma) veidolā).
Asas ir ne tikai galveno personāžu mēles – ass un asiņains ir arī grāmatas sižets.
Tā kā, lasītāj, ja tev ir vāji nervi, iespējams, šai grāmatai jāiet ar līkumu (vai arī tieši otrādi – jāiet bailēs iekšā). Jo es pavisam noteikti saredzēju līdzību ar Stīvena Kinga “Keriju” un vairākas reizes pat biju spiesta pie aprakstītajām epizodēm saviebties, lai gan kā lasītājs esmu diezgan izturīga.
Secinājumi
Es ar Gilianas Flinnas grāmatu “Asi priekšmeti” reāli aizrāvos, un tā noteikti kļuvusi par vienu no manām 2020. gada mīļākajām izlasītajām grāmatām. Tik ļoti, ka pēc pabeigšanas uzreiz ķēros klāt nākamajai (“Dark Objects”).
Paralēli arī skatos HBO seriālu, kas neatpaliek no mākslinieciskās kvalitātes. Un Eimiju Adamsu (Amy Adams) redzēt Kamillas lomā – bauda.
Ja gribas asu pipariņu ierastās mierīgās literatūras vietā – šo grāmatu iesaku no sirds.
Mans vērtējums: 5/5
Goodreads vērtējums: 3,98/5