• Kristīne Spure

Liela brēka, maza vilna? Delia Owens “Where the Crawdads Sing”

“Robert's Books” grāmatu klubā, kurā tiekamies katra mēneša otrajā pirmdienā, esmu uzzinājusi par ne vienu vien aizraujošu lasāmgabalu. Beidzot laiks pienāca vērtēt arī populāro Dīlijas Ovensas (Delia Owens) grāmatu “Where the Crawdads Sing”.


Izpelnījusies gan lasītāju, gan kritiķu atzinību, dabas zinātnieces Dīlijas Ovensas debija daiļliteratūrā (viņa sarakstījusi vairākas populārzinātniskās grāmatas par dabu) ir viena no tām grāmatām, kuras vāku lepni rotā liels uzraksts, apliecinot iespaidīgus pārdošanas apjomus. “Where the Crawdads Sing” gadījumā tie ir vairāk nekā 5 miljoni pārdotu kopiju visā pasaulē.


Kad mūsu grāmatu kluba organizatore ieminējās, ka vasarā izlasījusi “Where the Crawdads Sing” un apraudājusies, mēs – pārējās grāmatu kluba dalībnieces – ātri vien sabalsojām, ka arī pārējās grāmatu lasīsim un analizēsim septembra tikšanās laikā.


Ne tādēļ, ka mums nebūtu nekā cita, par ko raudāt. Vienkārši jāsaprot, par ko haips.



887136 vērtējumi. Teju miljons cilvēku platformā Goodreads ielikuši atzīmi par Ovensas grāmatu 2 gadu laikā kopš tās publicēšanas (2018. g. augusts). Tieši tik daudz lasītājiem ir viedoklis par “Where the Crawdads Sing”.


Lai saprastu, cik šis skaitlis ir milzīgs vien divus gadus vecai grāmatai, lūk, salīdzinājumam:


  • Stīvena Kinga “MiseryGoodreads saņēmusi 488094 vērtējumus (publicēta 1987. gadā)

  • Selestes Ng (Celeste Ng) “Little Fires Everywhere”, kas turklāt tapusi arī par seriālu, saņēmusi 671305 vērtējumus (publicēta 2017. gadā)

  • Jums likās, ka Sallijas Rūnijas “Normāli cilvēki” ir nereāli populāra? Gudrīdos 360133 vērtējumi.


Kas ir vēl būtiskāk – “Where the Crawdads Sing” vidējais vērtējums ir 4,48 no 5, kas ir ļoti augstu.


Bet vai pelnīti?


Turpinājumā neliels ieskats grāmatā (pēc iespējas vairāk bez spoileriem) un mans vērtējums.



Daba, mīlestība, pieaugšanas stāsts – viss, kas lasītājiem patīk


“Where the Crawdads Sing” darbība norisinās ASV, Ziemeļkarolīnas piekrastē –purvā, kur izolēti dzīvo grāmatas galvenā varone Kia (Kya). Piedzimusi nabadzīgā ģimenē, Kia meklē savu vietu ne tikai ģimenes ietvaros, bet arī pasaulē, un jau agrā vecumā ir spiesta mācīties patstāvību.


Viss. Tieši tik daudz no sižeta es izstāstīšu, bet vairāk nē.


Jo, manuprāt, šādām populārajām grāmatām būtiski ir:


jo mazāk par grāmatām zinām, jo mazākas ekspektācijas rodas un objektīvāk varam paši izvērtēt, vai grāmata patīk vai nē.

Tieši tādēļ, pirms ķēros pie “Where the Crawdads Sing”, es neizlasīju neko no sākumā ievietotajām atsauksmēm no izdevniecībām, ne arī no aizmugures vāka, kur atrodams īss ieskats grāmatas sižetā.


Un labi vien, ka tā, jo, kad grāmatu pabeidzu un aizmugures vāku izlasīju, sapratu, ka tajā pārskrienot aprakstīti notikumi teju līdz grāmatas vidum.


“Where the Crawdads Sing” apvieno vairākas lietas, kas, manuprāt, padarījušas grāmatu par dižpārdokli:


  • Mīlas stāsts. Neteikšu starp ko un kā, bet Ovensas radītā mīlestība ir tīra un aizkustinoša no tā, cik reālistiska tā ir.

  • Skaisti, detalizēti dabas apraksti. Dīlija Ovensa ir dabas pētniece, kas ilgstoši strādājusi Āfrikā un izzinājusi dzīvnieku uzvedību, tādēļ gatavojieties daudz augu, dzīvnieku un jo sevišķi putnu sugām.

  • Detektīvromāns. Kriminālromāni ir viens no populārākajiem daiļliteratūras žanriem, tādēļ, iekļaujot šo motīvu savā grāmatā, Ovensa atkal trāpa desmitniekā.

  • Pieaugšanas stāsts (coming-of-age). Grāmatas ietvaros lasītājs seko līdzi dažiem galvenajiem tēliem no to bērnības līdz pieaugušā stāvoklim, un te ieslēdzas tāds fana mirklis – loģiski, ka savējos gribas atbalstīt, kamēr tie pieaug.



Un tātad… vai ir tā vērts?


Sākumā man gāja ļoti grūti, lai ielasītos. Pagāja ap 70. lpp., līdz tiku pie sajūtas, ka man ir patiesi interesanti. Domāju, ka to var izskaidrot ar to, ka jo sevišķi sākumā ir daudz tēlainu aprakstu, kur tiek personificēta daba vai sadzīves priekšmeti:

“The rotted legs of the old abandoned fire tower straddled the bog, which created its own tendrils of mist. [..] The hushed forest seemed to hold an expectant mood…”

Bet – dodiet šai grāmatai iespēju. Man liekas, ka kopējo “Where the Crawdads Sing” sajūtu lai raksturo maigais rozā tonis, kas rotā grāmatas vāku. Mistisks, mazliet romantisks, bet vilinošs un ieraujošs. Maiga, rozā rīta migliņa, kad viss ir iespējams.


Vai šī ir labākā grāmata pasaulē? Manuprāt – noteikti nē. Vai šī ir skaista, interesanta grāmata, kuras laikā man divas reizes aizsitās elpa un gribējās ieraudāties? Jā.


Vairākkārt nācās likt priekšā lapai roku, lai ar acīm neskrietu uz priekšu un neizbojātu sižetu? Totāli jā. Liela brēka ir, bet ir arī normāla vilniņa.


Mans vērtējums: 4 no 5

Goodreads vērtējums: 4,48 no 5


PIERAKSTIES JAUNUMIEM

  • LinkedIn

Copyright © 2020 Kristīne Spure