Hello, laika mašīna uz manu studiju laiku – Tavs vārds laikam ir Sallija Rūnija.
Pēc “The Left Hand of Darkness”, ko lasīju iepriekš, jaunās īru rakstnieces Sallijas Rūnijas 2017. gadā publicētais debijas romāns “Conversations with Friends” (“Sarunas ar draugiem” – latv.) lasās nu tik viegli, tik viegli. Tāds karstais nazis aukstā sviestā, patīkams un mīksts, un pakļāvīgs.
Jau no pašas pirmās lapas var just – šis ir svaigs un mūsdienīgs romāns. Lasot nemitīgu atgriezos pie sajūtas – es totāli esmu savā studiju laikā. Rūnija raksta par manām studiju laika pārdomām, manām nedrošībām, manām iedomām par to, kāda ir pieaugušo dzīve.
Nav brīnums, ka Rūnija lieliski noķērusi divdesmitgadnieku ikdienu, uzvedību un domu gājienu – šo grāmatu viņa pabeidza savu maģistrantūras studiju laikā.
Laika mašīna, kas ļauj atgriezties studiju laikos
“Sarunas ar draugiem” stāsta par jaunās dzejnieces un literatūras studentes Frānsisas (Francis) un viņas ekscentriskās labākās draudzenes Bobijas (Bobbi) attiecībām un bohēmisko studentu dzīvesveidu.
Pa dienu Frānsisa iet praksē literārā aģentūrā, bet vakaros kopā ar Bobiju, kas turklāt ir viņas bijusī mīļotā, kāpj uz skatuves, lai uzstātos ar dzejas performanci Dublinas bāros un naktsklubos.
Frānsisa un Bobija ir pilnīgs pretstats. Cik klusa un saprātīga (vismaz sākumā tā šķiet) ir Frānsisa, tik dedzīga, kaislīga un stūrgalvīga ir Bobija.
Jaunietēm iepazīstoties ar pieredzējušu fotogrāfi un rakstnieci Melisu (Melissa), viņu dzīvē ienāk arī Melisas šarmantais vīrs Niks (Nick), vēl vairāk ballīšu, augstu aprindu cilvēku, pat vasaras ceļojums uz Provansu un jā, protams, ka arī mīlas trijstūris.
Un tomēr “Sarunas ar draugiem” nav tipiska attiecību lubene. Tajā tiek šķetinātas arī citas būtiskas psiholoģiskās vadlīnijas: Frānsisas attiecības ar savu māti un alkoholiķi tēvu, attiecības ar vistuvāko cilvēku Bobiju.
Taču visvairāk var izjust tieši Frānsisas pašas iekšējo cīņu ar savu nedrošību un kompleksiem, kuros es spēju redzēt paralēles ar sevi (un pieļauju, ka to varēs redzēt arī citi, kuri jebkad bijuši 21 gadu veci nedroši putnēni).
Grāmatas nosaukums arī mazliet saka priekšā par tās uzbūvi. Romānā ir ļoti daudz dialogu, kas galvenokārt norisinās starp Frānsisu un viņas draugiem un ģimenes locekļiem. Kad beidzas tie, Frānsisa sarunājas pati ar sevi, lai nonāktu pie atbildēm – tādām kā šī mazliet pesimistiskā, taču trāpīgā atklāsme par to, kas ir dzīve:
“Gradually the waiting began to feel less like waiting and more like this was simply what life was: the distracting tasks undertaken while the thing you are waiting for continues not to happen.”
Savukārt par valodu runājot – rodas sajūta, it kā grāmata būtu Frānsisas dienasgrāmata. Protams, nevienā vietā netiek izmantots klišejiskais “Dear diary”. Bet notikumu apraksti ir tik detalizēti. Sviedru lāse noslīd pa muguru, kafija tiek dzerta ar tik un tik karotītēm cukura. Bobija izņem no kastītes kūciņu, apēd to un nolaiza no saviem pirkstiem krēmu. Man šo detaļu nebija par daudz – tās drīzāk radīja patīkamu nostaļģiju.
Secinājumi
Man ir prieks par katru grāmatu, pēc kuras ir laba pēcgarša un gribas pamēģināt vēl no autora. Rūnijas “Conversations with Friends” ir tieši tāda.
Iespējams, jauneklīgās tēmas un galveno varoņu problēmas kādam liksies kaitinoši mazsvarīgas. Man tas bija patīkams ceļojums laikā atpakaļ uz brīdī, kad man pašai bija tikko pāri divdesmit, daudz ko nesapratu, bet arī tas ir OK:
“You live through certain things before you understand them. You can’t always take the analytical position.”
Sarežģītības ziņā “Sarunas ar draugiem” ir lielisks atvaļinājuma vai brīvdienu romāns (vēl jo vairāk tādēļ, ka daļa romāna norisinās vasarā, Francijā). Es grāmatu izlasīju aptuveni nedēļas laikā. Raitāki lasītāji pieveiks divās, trīs dienās, un, ja ir pacietība, var izšaut cauri arī vienā.
Mans vērtējums: 4 no 5
Goodreads vērtējums: 3,81 no 5