• Kristīne Spure

Kas ir psihoterapija? Obligātā literatūra no “The School of Life”

Ja man jānosauc viena grāmata, ko no visas izlasītās dokumentālās literatūras (non-fiction) gribētu jums ieteikt, tad – dārgais lasītāj – šī ir tā grāmata.


“Psihoterapija ir viens no pēdējo 100 gadu vērtīgākajiem izgudrojumiem, kam piemīt ārkārtējs spēks paaugstināt mūsu emocionālās labklājības līmeni, uzlabot attiecības ar cilvēkiem un atmosfēru ģimenē, kā arī palīdzēt attīstīt mūsu profesionālo potenciālu.”


Šī ir pati pirmā rindkopa grāmatā “What Is Psychotherapy?”, un, to lasot, es jau dedzīgi māju ar galvu un nepārtraucu to darīt visu 117 lappušu garumā.



Kodolīgs ieskats psihoterapijā


“What Is Psychotherapy?” ir tieši tas, ko sola grāmatas nosaukums. Tā ir neliela rokasgrāmata, kas atklāj, kas ir psihoterapija, kā tā darbojas, kādēļ tā vajadzīga un kādēļ psihoterapijai piemīt spēks izmainīt cilvēka dzīvi (vai precīzāk – izmainīt attieksmi pret notikumiem vai cilvēkiem, ar kuriem saskaramies).


Grāmatas autori ir organizācija “The School of Life”, kas darbojas ar mērķi “palīdzēt cilvēkiem atrast perspektīvu un izturību, saskaroties ar dzīves izaicinājumiem”. Bez šīs grāmatas “The School of Life” publicēto sarakstā ir arī tādi izdevumi kā “Calm”, “How to Overcome Your Childhood”, “How to find Love”, “On Confidence” un daudz citu.


Steidzīgākiem “The School of Life” izveidojuši arī savu YouTube kanālu, kam ir vairāk nekā 5 miljoni sekotāju un bagātīgs izglītojoša satura klāsts:


Šis video, lai gan ar patiesības graudiņiem, mazliet velk uz komisko pusi, bet grāmata gan nav domāta, lai izklaidētu, bet tiešām dotu nopietnu ieskatu psihoterapijā, bieži vien pārprastā metodē.


Īsumā ir tā. Mums katram nav iespējams iziet cauri bērnībai un kļūt par pieaugušajiem bez psiholoģiskām traumām – jeb “primal wound”.


Tas, kas ar mums noticis bērnībā, ir galvenais cēlonis tam, kā mēs funkcionējam kā pieaugušie.

Šīs bērnības psiholoģiskās brūces iespaidā mēs kā pieaugušie veidojamies disbalansā – ar dažādām novirzēm.


Neesam tik radoši, kā varētu būt. Nespējam izveidot ilgstošas un patiesas attiecības. Nejūtamies komfortabli paši savā ādā.



Ja vien mums būtu bijusi stabila bērnība, vai ne? Gana daudz mīlestības un rūpju, tad viss būtu labāk. Bet grāmatas autori uzsver, ka “arī emocionāli stabilā bērnībā gana daudz kas noiet greizi” (kā arī ieskicē, kā tad īsti izskatās tā emocionāli stabilā bērnība, ja nu kādam gribas salīdzināt, cik daudz palaists garām).


Darbs ar psihoterapeitu savukārt ir kā pielikt spoguli sev pretī un sarunu veidā ieraudzīt disbalansus un trūkumus mīlošā vidē, ar saprotoša un atbalstoša cilvēka (terapeita) palīdzību un šos trūkumus pilnveidot.



Vai psihoterapija izglābs pasauli?


Grāmatā tiek minēts kāds pārsteidzošs fakts, par ko iepriekš nebiju aizdomājusies. Cilvēkam salīdzinājumā ar jebkuru dzīvnieku ir ārkārtīgi ilga un klaustrofobiska bērnība. Kumeliņš jau 30 minūtes pēc piedzimšanas var nostāvēt pats bez mammas palīdzības. Zilais valis, pasaulē lielākais dzīvnieks, 5 gadu vecumā jau ir seksuāli nobriedis.


Bet cilvēkbērns līdz 18 gadu vecumam vecāku paspārnē būs pavadījis 25 tūkstošus stundu. Grāmatas autori to definē kā “open prison”. Nav brīnums, ka bērnībā apgūstam tik daudz traucējošu uzvedības modeļu, no kuriem vēlāk grūti atbrīvoties.


Kad esam bērni, ir ļoti grūti objektīvi izvērtēt jebko, ko saka mūsu vecāki. Mēs esam it kā bez ādas, un viss, ko viņi pasaka, kļūst par mūsu patiesību un vēlāk veido mūs kā pieaugušos.

Un te pats interesantākais: tieši tādēļ ir aplami vienkārši pieņemt, ka “es jau vienkārši esmu bailīgs”, “ā, nu es vienkārši esmu tāds, ātras dabas, tādēļ uzsprāgstu, kad kāds nepasaka to, ko es vēlos” vai “monogāmas attiecības nav man, es dzīvoju momentam, yolo” u.c. Patiesībā – šī uzvedība ļoti bieži ir atbilde notikumiem pagātnē.



Un lai gan grāmatas autori uzsver, ka psihoterapija jau nav brīnumlīdzeklis, kas mainīs pasauli vai dos automātisku piekļuvi bagātībām, es nevaru neredzēt tieši pretējo.


Pēc savas terapijas pieredzes gribas apgalvot – jā. Psihoterapija dos iespēju izglābt vismaz to mūsu iekšējo pasauli un potenciālu, kuram bija iespēja tapt realizētam.



Secinājumi


“What is Psychotherapy?” ir viena no tām grāmatām, kurā katra lapa ir viena liela atsauce. Visu gribas izrakstīt un paturēt prātā, lai liktu lietā stabilākas un emocionāli sakārtotākas dzīves veidošanā.


Ja kategorija “jāizlasa visiem” tomēr ir par plašu, tad grāmatu noteikti novērtēs:


  1. Ikviens, kas jebkad vēlējies pamēģināt psihoterapiju vai saprast, kas tā īsti ir

  2. Ikviens, kuram liekas, ka viņš/viņa ir nenormāls

  3. Psihoterapijas skeptiķi

  4. Cilvēki, kas jau apmeklē psihoterapeitu, bet vēlas labāk izprast procesu

  5. Vai es jau teicu – visi?


Mans vērtējums: 5/5

Goodreads vērtējums: 4,2/5

78 views

PIERAKSTIES JAUNUMIEM

  • LinkedIn

Copyright © 2020 Kristīne Spure