Pēc vairāk nekā 2000 lappusēm un pusotra gada lasīšanas (ar lielākām un mazākām pauzēm) šķīru ciet pēdējo “Mistborn” triloģijas lappusi ar skumjām sirdī.
Skumjas likumsakarīgas, jo daudz laika kopā pavadīts ar visām trim “Mistborn” sērijas grāmatām un tēli iemīļoti. Nenožēloju, ka veltīju laiku šai grāmatu sērijai, jo tā ir:
Gana vienkārša, lai būtu labs iepazīšanās darbs žanra iesācējiem;
Gana detalizēta, lai uzrunātu arī lasītājus, kuriem jau ir pieredze ar fantāzijas grāmatām.
Tātad – labs vidusceļš. Bet, lai vairāk runātu par “Mistborniem”, jāsāk ar pašu autoru.
Sandersons – Latvijā vēl nenovērtēts fantāzijas meistars
Man ir aizdomas, ka latviešu lasītāji, kas nav ciešā draudzībā ar fantāziju literatūrā, atpazīst dažus spilgtākos šī žanra autorus un darbus – Dž. K. Roulingu ar Hariju Poteru, Džona R. R. Tolkīna “Gredzenu pavēlnieku” un “Hobitu” un, protams, Džordža R. R. Mārtina “Dziesmu par ledu un uguni”. Starp citu – pamanījāt, ka visu trīs vārdi sākas ar “Dž”?
Es nevaru garantēt, ka tā notiks (jo ko gan vispār pasaulē var garantēt), bet man ir priekšnojauta, ka amerikāņu rakstnieks Brendons Sandersons (Brandon Sanderson) izpilda visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par vienu no nākamajiem “lielajiem” fantāzijas žanra autoriem Latvijā.
Kādēļ es tā domāju?
Brendons Sandersons raksta daudz. 15 gadu ilgās rakstnieka karjeras laikā publicēti vairāk nekā 25 darbi. Jo vairāk raksta, jo lielākas iespējas ieinteresēt pēc iespējas plašāku auditoriju.
Brendons Sandersons raksta labi. Viņš raksta TIK labi, ka nelaiķa Roberta Džordana (kas tostarp arī ir viens no populārākajiem fantāzijas žanra autoriem) atraitne izvēlējās tieši Sandersonu kā autoru, kas pabeigtu Džordana “Laika Rata” (“Wheel of Time”) sēriju.
Savās grāmatās Sandersons veido vienu pasauli – tā saukto Cosmere, kurā risinās arī “Mistborn” triloģijas notikumi.
Sandersona darbi varētu tikt ekranizēti. Tiesības Sandersona grāmatas pārvērst filmās par 270 miljoniem ASV dolāru iegādājās DMG Entertainment studija. Un mēs jau zinām, kas notiek, kad fantāzijas grāmatas pārtop filmās vai seriālos (hello, Ragani, kas aizvien vairāk parādās arī Jāņa Rozes plauktos).
Neviens no Sandersona darbiem latviešu valodā vēl nav tulkots. Bet tiem, kas lasa angļu valodā, pastāstīšu, kādēļ jau šobrīd vērts dot iespēju “Mistborn” sērijai.
Kad "Gredzenu pavēlnieks" satiek "Oušena bandu"
“Mistborn” sērija sastāv no trīs grāmatām:
Pats Sandersons “Mistborn” triloģiju raksturo kā stāstu par grandiozu laupīšanu (heist story), kur sajaucas “Oušena bandas”, “Gredzenu pavēlnieka” un “Manas skaistās lēdijas” elementi.
Notikumi risinās pasaulē, kurā debesis jau tūkstoš gadu aizsedz pelni, puķes pārstājušas ziedēt un daba pilnībā iznīkusi, un, protams, pasauli pārņemis ļaunums visuvarena valdnieka (Lord Ruler) formā.
Nabadzīgākais iedzīvotāju slānis jeb Skaa pilnībā pakļauts augstdzimušajiem, un naktīs visu apņem noslēpumaina migla. Gaisā jaušams dumpinieku gars.
“Mistborn” pasaule ir pilna politisku intrigu un noslēpumainu tēlu (piemēram, pārcilvēciski spēcīgi kareivji jeb inkvizitori, kuru acis caurdur metāla stieņi):
Tajā ir unikāla maģiskā sistēma, kur cilvēki iegūst burvju spējas, dedzinot (precīzāk – apēdot) metālus. Cilvēkus ar šīm spējām sauc vai nu par mistings (dedzina tikai vienu metālu – iegūst vienu burvju spēju) vai mistborn (dedzina visus metālus – iegūst visas burvju spējas).
Galvenais varonis šoreiz: jauna sieviete (atsvaidzinoši) vārdā Vina, kura nāk no paša zemākā slāņa un ir ar sevišķi zemu pašapziņu (praktiski – nekādu). Viņa nokļūst bandā, kas vēlas gāzt visuvareno valdnieko, kā rezultātā Vina ir spiesta apgūt maģiju un tēlot augstdzimušu dāmu, kļūstot par spiedzi galmā.
Un te arī viena no lietām, kas mani ļoti uzrunāja “Mistborn” triloģijā – iespēja sekot līdzi, kā tēli attīstās psiholoģiski, kā tie pilnveidojas vai tieši otrādi – pilnībā degradējas ārēju vai iekšēju izaicinājumu ietekmē.
Viens no iespējamiem triloģijas trūkumiem – neraugoties uz to, ka Sandersons lieliski apraksta gan trūcīgo vidi, gan karaļnamus (ļoti detalizēti, ļoti skaisti), mazliet trūka pasaules daudzveidības, kādu to, piemēram, redzēju Mārtina “Dziesmā par ledu un uguni”. Bet ko var darīt, ja “Mistborn” pasaule ir tuvu pilnīgai iznīcībai? Vismaz ir labi, ka atrodas kāds, kurš to grib izglābt.
Secinājumi
Man gribētos teikt, ka, ja kaut nedaudz interesē, mazliet ir lasīts fantāzijas žanrs un gribas paplašināt izlasītā robežas, ir laiks ķerties pie Sandersona “Mistborniem”. Kādēļ tieši pie šīs viņa sērijas no visām?
Un arī es nenožēloju, ka sāku ar “Mistborn” triloģiju, jo tā tiešām bija kvalitatīvi rakstīta, aizraujoša iepazīšanās ar Sandersona stilu un pasauli. Vislielākais āķis lūpā bija pēc 1. grāmatas, savukārt visaugstāk esmu novērtējusi 2. grāmatu. Grāmatas lasās pārsteidzoši raiti par spīti daudzo lappušu skaitam.
P.S. Man ļoti interesē, kā “Mistborn” tulkotu latviešu valodā. Miglas nestie? Miglas skartie? Miglotāji? Hehe, nu, laiks rādīs, ko tulkotāji izdomās.
Mans vērtējums (vidējais aritmētiskais visai triloģijai): 4,33 no 5
Goodreads vērtējums (vidējais aritmētiskais visai triloģijai): 4,43 no 5