Pirmie soļi ir sperti – un arī pirmie rezultāti sagaidīti.
Ir 1. aprīlis, un es bez jokiem gribu sevi apsveikt ar 65 veiksmīgām dienām liekā svara zaudēšanas procesā jeb savā #weightlossjourney.
Man šķiet, ka te prasās arī kāds svētku GIF.
Bet visā nopietnībā...
Ko tad īsti šīs 65 dienas nozīmē praktiski?
Tas nozīmē, ka ir pagājušas 65 dienas pēc kārtas, kopš esmu uzcītīgi ielogojusies aplikācijā MyFitnessPal, kas ir mans uzticamais draugs, palīgs un digitālais kaloriju blociņš.
Šīs 65 dienas aptuveni sakrīt arī ar manu “starting weight” (sākuma svara) dienu, ko izmantoju kā atskaites punktu, lai mērītu rezultātu. Mans “starting weight”, kas vienlaikus ir arī mans pats lielākais svars (75,8 kg), reģistrēts 30. janvārī. Tātad turpat blakus (atšķirība par +- 2 dienām).
Šajā laikā esmu:
Zaudējusi 4,2 kilogramus;
Sākusi darbu pie savas ēdienkartes pārstrukturizēšanas, ieviešot veselīgākus ēšanas paradumus un receptes;
Sekojusi līdzi uzņemto vs. patērēto kaloriju daudzumam, regulāri ievadot apēstos produktus MyFitnessPal aplikācijā;
Būtiski palielinājusi fizisko aktivitāšu daudzumu, treniņus reģistrējot Endomondo;
Pamanījusi, ka pamazām izteiksmīgāki paliek augšstilbu muskuļi un bicepsi.
Par vēlamo progresu runājot:
12,8 liekie kilogrami uz 11 mēnešiem (30. janvāris - 31. decembris) = jāzaudē 1,17 liekie kilogrami mēnesī.
Šobrīd pa 2 mēnešiem esmu zaudējusi 4,2 kilogramus 2,34 kilogramu vietā.
Tā vēl aizvien skaitās veselīga svara zaudēšana, ja ņemam vērā, ka normāls svara zudums nedēļā ir 500 grami līdz 1 kilograms. Manuprāt, progress pat ir diezgan straujš – uzmanīšos, lai nepārspīlētu ar iespringšanu uz cipariem un nenodzītu sevi. Lēnāk – labāk.
Lūk, plānotais svara zudums salikts tabuliņā pret reālo svara zudumu:
Mani galvenie novērojumi pēc pirmajiem 2 mēnešiem:
1. Sports mani padara priecīgu un pārliecinātāku
Kad pabeidz treniņu vai jebkādu fizisko aktivitāti, mani pārņem daudz dažādu sajūtu.
Gandarījums. Lepnums par padarīto un par saņemšanos. Aug pārliecība par saviem spēkiem. Pašpārliecinātība. Prātā nāk vairāk radošu ideju (jo sevišķi skriešanas laikā).
Jo sevišķi gandarīta esmu, kad ir bijis treniņš jau no paša rīta. Pirmkārt, esmu izkustējusies un uzsūkusi enerģiju turpmākajai dienai. Otrkārt, ja treniņš bijis no rīta, ar lielāku fokusu gribas sekot līdzi arī ēdienkartei.
Februārī bija lēns iesākums, bet jau no 2. nedēļas sportoju 3-4 reizes nedēļā. Savukārt marts bija ļoti aktīvs mēnesis. Kopā no 31 dienas sportoju 25 dienas un mēģināju palielināt arī treniņu garumu līdz vismaz 30-35 minūtēm:
Es esmu atsākusi skriet, kas kombinācijā ar labu mūziku austiņās man sagādā ļoti lielu prieku. Mājās atsāku vingrot ar hantelēm un kopā ar maniem mīļākajiem YouTube treneriem, tostarp HasFIT komandu, kā arī atradu jaunus trenerus, piemēram, Sidniju Kamingsu (Sydney Cummings).
Papildus tam es izmēģināju arī jaunus sporta veidus, piemēram:
Urban jazz dejošanas nodarbību "Soul Tap" deju studijā pie treneres Lindas Beķeres (ko arī turpināšu tālāk, līdz ko norims vīrusu trakums);
Jazz/contemporary dejošanas nodarbību;
TRX nodarbību DCH studijā pie treneres Kristīnes Kraukles.
Šeit viena no svarīgākajām atziņām:
Ne pēc vienas sportošanas reizes man nebija sajūta, ka “labāk treniņu būtu izlaidusi”.
Un galu galā vai tas arī nav pats būtiskākais?
2. Ēdienkartei PATIEŠAM ir liela nozīme
To parasti saka lielākā daļa treneru, un es arī līdz šim it kā māju ar galvu un teicu: “Jā, jā, ēdiens ir būtisks, ķermeni veidojam virtuvē.”
Bet šoreiz es to burtiski izbaudīju uz savas ādas.
Lūk, pierādījums. Te mana svara līkne no sākuma līdz šim brīdim:
Pamanījāt to kraso kritumu ap 8. martu?
Līdz tam, neraugoties uz ēdiena ievadīšanu MyFitnessPal, mazliet “paslinkoju” ar uzkodām, tās nereģistrējot, vai nepievērsu lielu uzmanību precīzai produktu un porciju svēršanai, mērot tās “uz aci”.
Pārāk nepārdzīvoju arī par lielākām porcijām, nekā man vajadzētu ēst, cukura daudzumu un citām būtiskām uztura lietām.
Par spīti aktīvākai sportošanai svars stāvēja uz vietas, un es jau sāku izsamist. Pat sāku vainot savus 30 gadus, jo “redz, kā, vairs nav tā, kā bija jaunībā”...
Bet tad es beidzu novelt vainu uz neīstajiem apstākļiem un tiešām ļoti skrupulozi sāku reģistrēt VISU, ko apēdu, lai saprastu, cik kalorijas tad dienā notiesāju un vai iekļaujos savā kaloriju daudzumā. Ierobežoju arī uzkodas starp lielajām ēdienreizēm un porciju lielumus. Likumsakarīgi – svara līkne ieņēma man patīkamu leņķi uz leju.
3. Samazinājušās sāpes mugurā un sprandā
2019. gada nogalē, kad sportoju ļoti maz, mani no rītiem bieži mocīja muguras sāpes. Grūtības sagādāja arī sēdēšana pie datora.
Sāku pildīt muguras muskulatūru stiprinošos vingrinājumus un spēka vingrinājumus visam ķermenim, un sāpes ar laiku ir mazinājušās, kā arī es vairs nejūtos tik stīva.
Zinu, ka skriešana un dejošana nav tās draudzīgākās aktivitātes cilvēkiem ar muguras traumām (jā, es vēl aizvien mācos sadzīvot arī ar savu mistiskā veidā iegūto diska trūci). Tādēļ distances skriešanā esmu būvējusi pamazām, sākot ar 2-3 kilometriem. Arī dejošanā, ja jāveļas vai daudz jāizliecas, daru to ļoti piesardzīgi.
4. Telefonā jāizveido slēgtā mapīte “before and after” bildēm
Pirms un pēc bildes ir lielisks veids, lai sekotu līdzi saviem panākumiem. Bet diemžēl man ir bijis gadījums, kad netīšām atveru savu bilžu galeriju, piemirstu savas jaunākās apakšbikšu bildes un atstāju telefonu uz galda, kad apkārt ir cilvēki. Dīvaini man, dīvaini viņiem.
Piezīme pašai sev: ja gribas no tādām situācijām izvairīties, ir vērts vai nu vienkārši lieki nedalīties ar savu telefonu vai noglabāt bildes tikai sev pieejamā mapītē vai “Notes” un uzlikt tur paroli. Un dalīties ar pirms un pēc bildēm tad, kad pašam tiešām to gribas.
Ceru, ka arī jums iet labi un mērķi, lai kādi tie būtu, tiek sasniegti. Digitāls apskāviens!
NB: Ļoti lūdzu ņemt vērā, ka es dalos ar savu personīgo pieredzi, un katram tā var būt atšķirīga. Ir normāli, ja Tava prioritāte nav svara vērošana, sportošana vai kaloriju skaitīšana.
Es priecājos dalīties ar savu stāstu, turklāt cenšos to darīt gana apzinīgi, atsaucoties uz uzticamiem avotiem. Iesaku daudz pētīt pašam un piefiksēt savus veselības novērojumus. Turklāt, ja vēlies profesionālu palīdzību, iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, fizioterapeita, personīgā trenera vai cita veselības speciālista.