• Kristīne Spure

Man paliek 29. Vai puse no manas veselīgās dzīves ir cauri?

Ir mazliet pēc pusnakts, un esmu pārkāpusi 29 gadu slieksni.


Precīzs laiks gan būs kaut kur pa dienu, ap 14:00, bet, ja skatāmies pēc kalendāra, tad esmu oficiāli uzsākusi pēdējo savas dzīves gadu, kas sākas ar 2. Neviena cita tāda vairs nebūs. Un nē, bez Filozofu akmens es neloloju cerības novilkt līdz divsimt.


Prātā nāk vārdi “cik ātri laiks skrien” un līdzīgas sirdi sildošās klišejas. Korķējam vaļā bērnu šampi, jo no alkoholiskā nevajadzīgi sāpēs galva, un rīt taču darbs. Turklāt, ja pavisam godīgi, no šampaniešiem “Mežezers” man vienmēr garšojis vislabāk.


Tāpat man vienmēr paticis pielīdzināt cilvēka vecumu kādam sadzīves priekšmetam. Piemēram, bērns vecumā ap 5 gadiem ir vēl gana uzticams tosteris. Padsmit gados mēs jau esam sasnieguši palietota ledusskapja vecumu. Diemžēl (vai paldies Dievam) es nevaru izdomāt nevienu santehnikas preci, kas novilktu līdz manam šī brīža vecumam.


Kā varētu atzīmēt savus 29? Kas palīdzēs vēl vairāk atskārst, ka aiz muguras jau teju ⅓ no visas dzīves (pat vairāk, ja skatās pēc vidējiem dzīves ilguma rādītājiem Latvijā)?

Bet protams. 10 gadu izaicinājums! Cerot, ka Facebook neievāks manus datus savtīgiem nolūkiem, lūk, mana artava.


Šeit es, vieglprātīgs skuķēns, pašā vidusskolas plaukumā:


Un šeit es — desmit gadus vēlāk ar čiekuru no Toskānas rokā pie 29 gadu apvāršņa:


Divi it kā pilnīgi identiski un tajā pašā laikā — tik dažādi cilvēki. Pirmais naivs un bravūrīgs, otrais — jau savu dzīves skepses filtru ieguvis (un nebaidās to izmantot praksē). Augstskolas, darbu, ceļojumu, terapijas, sasniegtu mērķu un pieviltu cerību, zaudētu un no jauna veidotu attiecību izmainīts cilvēks. Ar citiem uzskatiem. Ar citu uzvārdu. Ar vīru.


Un man vairs neliekas, ka tas, ka laiks ātri skrien, ir klišeja. Tas patiešām tā ir, prātā uzjundot pārdomas, cik daudz kvalitatīvi pavadāma laika vēl atlicis?


Mēs bieži runājam par dzīves paredzamo ilgumu (Latvijā — 74,6 gadi). Bet patiesībā objektīvāk būtu skatīties uz “veselīgās dzīves ilgumu” — laiku, kurā esam spējīgi pilnvērtīgi strādāt un baudīt citas aktivitātes bez veselības likstu apgrūtinājuma.


Latvija šajā rādītājā ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropā. Ja ticam “Eurostat” datiem, veselīgas dzīves ilgums sievietēm ir ap 55 gadiem, bet vīriešiem — tikai 52. Tātad es esmu nodzīvojusi jau… vairāk nekā pusi savas veselīgās dzīves.


Mana draudzene Ieva nesen uzrakstīja lielisku rakstu par to, kā piešķirt dzīvei jēgu, kad liekas, ka tās totāli nav. Man ļoti patīk ik pa laikam pārlasīt šāda veida rakstus, lai iegūtu jaunu perspektīvu un sakārtotu prioritātes.


Un kā ar nomācošo “cik gadu vēl atlicis” matemātiku? Kādam varbūt liekas pagalam drūmi, bet šķiet, ka arī tāda ik pa laikam jāparēķina. Tīri tādēļ, lai ar nelielu spērienu pa dibenu iemācītos lietderīgāk izmantot sev atlikušo laiku.


Jo cik tad daudz vairs tā palicis? Ja skatās pēc šī burvīgā kalkulatora, kas atlikušo dienu skaitu izrēķina Tavā vietā, man, piemēram, palicis mazliet vairāk par 20 tūkstošiem.Tādēļ daudz laimes jaunā dienā — jo sevišķi tiem, ar kuriem dalu 24. janvāri! Lai izdodas tajā izdarīt ko vērtīgu.


P.S. Ja jums mājās ir sadzīves tehnika, kas nokalpojusi jau 29 gadus, samīļojiet no manis. Tas ir sasodīti lielisks vecums!

0 views

PIERAKSTIES JAUNUMIEM

  • LinkedIn

Copyright © 2020 Kristīne Spure